Nu tik sāksies...

Tāda nelāga sajūta, ka ar katru dienu būs jāceļas arvien agrāk un agrāk, jo jau šodien pl. 6:30 bija jābūt sportistu sapulcē... laikam nedrīkst aizmirst piemirst, ka gandrīz aizgulējos, jo piemīt tāds niķis nospiest modinātāju un gulēt tālāk- kuram gan negadās! Bet beigās jau viss biija kārtībā, pamodos nedaudz vēlāk kā vajadzēja, nebija iespēja īsti "sapucēties" :D Ātri uzrāvu šortus un džemperi virsū(starpcitu no rītiem šeit ir diezgan pavēs..brrr), mati bija izpūruši, bet kuru gan tas interesē tik agri no rīta... tā nu mēs devāmies uz superforšiņo sapulcīti, kurā mums atkal stāstīja par kaut kādiem notiekumiem un jāparaksta kārtējās lapeles! Pati labākā daļa protams atkal bija bezmaksas brokastis :D Paņēmu kruosānus, jo bail bija ņemt desiņas un vēl velnsviņzinko! Pieturējos pie pārbaudītām vērtībām :D
Pēc sapulces devos uz Miner Village, jo bija vēl kādas 3 stundas līdz lekcijas sākumam, protams laiku izmantoju gulēšanai(kā gan citādāk!), taču tik un tā nepietika, kā jau tas parasti mēdz būt... tā nu pamodos un šoreiz gan saposusies devos uz savu lekciju- nu labi cik nu saposusies ikdienišķā tērpa-svārki un maiciņa- taču šeit tas skaitās neierasti, jo visi pārsvarā staigā šortos un t-kreklā, ir arī daži izņemumi- piem., ir tāda ķīnietele, kuru nākas pabiežāk redzēt, nu izskatās kā parisa hiltone ar šķībām acīm un melniem matiem, un vienmēr runā pa savu telefonu huņ-čaņ valodā!
Pirmā lekcija bija psiholoģija- sēdēju un domāju: kur gan es esmu iekūlusies! Pagaidām saprotu, ko pasniedzējs stāsta, taču baidos no pirmajiem exāmeniem! Bail, ka neko nesapratīšu un pat nestādos priekšā, kā tas viss varētu notikt, ceru, ka neizkritīšu! :S
Pēc lekcijas biju diezgan izsalkusi, tāpēc nlēmu doties uz Panda Express...paēst..mmmmm... tā nu paēdu, varētu teikt pārēdos, kas gan nav labākais rezultāts, ko gribēju panākt, jo jau pēc stundas bija treniņš... naivi cerēju, ka mans kuņģis būs tik izbadējies, ka paspēs samalt visu barību un pārstrādāt enerģijā, taču ne vienmēr ntiek tā kā tu gribi!
Saģērbos un devos uz zāli.. tad nu tik arī sākās... nu labi pašā sākumā mums bija pārbaudes svaruzālē pie svaruzāles trenere un vēl kaut kāda apalīša, kuri mūs nosvēra, nomērīja augumu un protams kā gan bez tauku krokas vai biezuma, vai kā viņu tur sauc mērīšanas! Pēc visiem mērījumiem devāmies uz zāli- iesildījāmies utt. Tad mērīja mūsu lēcienu, bija ok! Un tad.. tad arī sākās pats ļaunākais, tas ko mēs visas tik ļoti gaidījām un negribējām sagaidīt. Mums bija jāskrien No basketbola laukuma gala līnijas līdz pretējai soda laukuma līnijai un atpakaļ- tā skaitījās viena reize- vienā piegājienā bija jānoskrien tādi seši laukumi it kā 70 vai 75 sekundēs... sākumā jutos baīīgi labi, taču pie pēdējā laukuma pirmajā reizē sāku just kājās tādu ļurīgumu, nezinu kā nosaukt- nu tad kad liekas, ka kājas nokritī, jo muskuļi vairs īsti negrib strādāt, varbūt tas tāpēc, ka biju jau nedaudz atsilusi, gaidot kamēr visas izleks to lecienu pārbaudi! Nu ja pirmā reize bija baigi labā, otrā jau tā, taču trešā-jēziņ- domāju, ka pamiršu.. it kā atgāja, bet sāku just, ka manas pusdienas negrib turēties vēderā, bet gan lekt ārā... sagājām visas laukuma vidū, treneri pastāstīja svarīgākās lietas utt, tulīt tulīt jau liksim rokas, kad trenere atcerējās vēl kaut ko, un stāstīja un stāstīja... taču man no tā, ka viņa tur kaut ko stāstīja labāk nepalika.. likās, ka nenoturēšos kājās.. uznāca tāds vājums, laikam organismam kaut kas īsti nepatika! Taču pēc kāda laiciņa jau palika labāk, kuņģīts sāka strādāt un dzīvesprieks atgriezās :)
16:30 bija lekcija maemātikā... ja man tas pirmajā reizē šķita jautri, ka tās lekcijas ir tik bērnišķīgas, tad jau šajā lekcijā sapratu, ka sāku degradēties un ja tā turpināsies, tad arī aizmirsīšu, ka 2+2=4 un 2x3=6... jūs pat nevarat iedomāties, cik cilvēki ir neattīstīti, nezinu varbūt tas ir tāpēc, ak esmu iedalīta superideotu grupā, kaut gan pašai nešķiet, ka būtu tik stulba, ka jāmācas matemātikas pamati 5. klasei, jā jā zinu, tas nāk par labu manām angļu valodas zināšanām, bet nu šis ir kaut kas neiespējasm... pildījām uzdevumus inetā, tad profesors sāka skaidrot risināšanas paņēmienus, bija lūk šāds piemērs: 6wkvadrātā +3w... un viens no klases, kurš manuprāt bija stipri vecāks par mani uzdeva jautājumu: bet vaitad 6 vietā nav jābūt 9? jo tur taču ir w kvadrātā, līdz ar to sanāk, ka 3 kvadrātā ir 9!! Es nodomāju- vai es esmu stulba ,vai citi? Bet nē izrādījās, ka viņš ir tā muļķa lomā... ar šādu jautājumu vidusskolā Latvijā tevi uzreiz no vidusskolas pārceltu uz pamatskolas 5.klasi! Viņi nesaprot to, ka šādā piemērā 1+2x3 pirmā ie jāizpilda rēzināšana! Es pat nevaru uzrakstīt to, cik es esmu dusmīga, ka man jāsēž tādā klasē! Nu ja.. tā nu mēs nodarbojāmies ar šādām muļķībām visu lekciju :)
Vēlāk Miner Village notika UTEP svētki, kur varēja iet ēst par velti :D picu, cik vien uziet.. vēl varēja piedalīties loterejā, kurā 1. vietas ieguvējs iegūst katru dienu visu pusgadu pa vienai picai dienā pa velti.. es pieteicos, bet pēc tam nožēloju, jo cerēju, ka neizvlks manu vārdu :D iedomājieties, kāds cilvēks izskatās pēc pusgada, kad to vien tik darījis kā ēdis picu katru vakaru :o
Nogaršoju picas un devos pildīt homework angļu val. sākas izmisums, jo tāda sajūta, ka neko nesaprotu :( Bet gan jau būs labi, laikam būs jāņem privātskolotāja...
Tā arī mana diena beigusies, rīt sāksies atkal jauna- pēdējā universitātes diena šajā nedēlā! jēēē :D

Netērējiet laiku strādājot- labāk pameklējiet kādus interesantus klipiņus inetā, lūk piedāvājums- http://www.spoki.lv/kukaini/Nesmukais/64992:D, vai arī vienkārši aizlaidieties no darba ātrāk, jo ko gan priekšnieks var izdarīt- nu nejau izsaukt vecākus uz darbu.. kaut gan, ja tā padomā, tad Latvijā liakam viss ir iespējams :D

Mīlu, bučas visiem!

P.S.
Omes- brauciet gatavot ēst uz ASV, man pietrūkst LV ēdiens :(