nervozajiem lasītājiem :D

Šo deinu laikā, kad nerakstīju blogā, saņēmu vairāk nekā daudz pārmetumus, ka slinkoju, jo vairs nerakstu tik bieži un gari! Nesolu laboties :D Jo brīvais laiks paliek arvien mazāk!
Iespējams, ka rakstīšu haotiski, bet nu labāk tā nekā neko!
Tātad neesmu rakstījusi kopš trešdienas, cik atminos... tagad jāsāk atcerēties, kas noticis šajās dienās!!!
Pašlaik domāju, ka man sāk iepatikties lekcija Jazz to Rock... pasnieējs ir baigais jautrītis un lekcijas ir salīdzinoši interesantas- skatamies filmas par attiecīgajiem mūzikas novirzieniem un šonedēļ bija noklausīties blūza un džeza izpildījumu... Pasniedzējs bija uzaicinājis vēl divus muzikantus, un tā nu viņi trijatā mums nospēlēja vairākas dziesmas! FORŠI! :) Tagad esmu sajūsmā par Luisa Armstronga dziesmu What a Wonderful World!
4dien atkal bija rīta treniņš pl. 6:00... man tā celšana diži nepatīk, bet ko padarīs... lai arī treniņš ir agri, man patīk... intensīvs, nav tā, ka var haļavoties! 5dien staigāju ar atšautu pakaļu, jo nežēlīgi sāpēja dibens un kājas! Šodien arī bija WGTS+ Cond...tas nozīmē svari+skriešana, tā sauc treniņus, kuri mums notiek no rītiem svaruzālē! Aptuveni 1h 20min strādājām svaros... treneris teica, ka izkatās, ka man pārāk viegli, tāpēc nākamreiz sastādīs grūtāku programmu! :D Ak, laimīgā es! :D Pēc svariem gājām uz zāli skriet, aptuveni pusstundu skrējām dažādus sprintus... lai arī skrējām vairāk, nekā vienmēr, nebija tik grūti, bija ok.
Vakar biju iepirkties Walmart'ā... sapirkos visādas lietiņas un ēdamo, mēģinu pamazām iekārtoties, tā lai justos mājīgāk savā istabiņā:) Salīmēju arī bildes ar visiem saviem mīļajaiem... un vienu vakaru skatījos un skatījos uz tām bildēm, kamēr saraudājos :D Sagribējās mājās!!! Bet tas jau normāli, žēl, ka nav tāda iespēja ik pa brītiņam aizbraukt uz mājām, paēst vakariņas ar ģimeni un izgulties pa lielo sarkano dīvānu un paskatīties teļļuku! Bet nekas, pārdzīvošu... Labi novirzījos no sava rakstāmā! Nu lūk, atbraucām no Walmart'a, man bija ļoti daudz pekeles, ko nest uz trešo stāvu.. un te pēkšņi kur gadījies, kur ne uzradās mans kaimiņš(tas pats, kurš mums pie durvīm atstāja tās mapītes pie durvīm)..piedāvājās uznest pāris mantas, nu tā mēs gājām pa trepēm un runājāmies, viņš tur prasīja no kurienes esmu, es pastāstu, ka no Latvijas un prasu vai viņš zin, kur tāda atrodas! Viņš tāds- jā, protams, es GANDRĪZ tur biju.. es tā, kur tad tu biji?.. Viņš: Vācijā, tas gandrīz turpat, vai ne? Es tā: nu ne gluži, bet nu labi! Viņš arī Baibiņai to pašu stāstīja, bet norādīja, ka Latvija esot aptuveni kaut kur uz Francijas pusi :D Karoč gribēja izcelties! :D Nu labi, vismaz zin, ka LV atrodas Eiropā, nekā citi! :D
Ā un vēl.. Staigāju, pa Walmartu un meklēju katliņu.. nonācu pie tā stenda.. un viena tante vnk visu laiku skatījās gandrīz vai ar atplestu muti... nu es tā no sākuma neko, bet viņa nepārstāja skatīties, nu labi blenzt! Tad viņa sadūšojās un pajautāja, cik gara esmu...0000!! Ja! Tu neesi modele? Es tā- nu nē! Spēlēju basketbolu!... Tad vēlāk, kad biju nonākusi pie gardumu stenda, atkal vēl viena tante skatījās... Taču šoreiz tante prasīja vai neesam no Eiropas- Nīderlandes! Viņa zin, ka tur esot garas meitenes, jo viņas dēls ar vienu Nīderlandieti esot apprecējies! Jā, protams visas garās meitenes ir no Nīderlandes! :D Tas ir ļoti normāli, ja pēkšņi pienāk sveši cilvēki un sāk intresēties un jau tāt no kurienes esam un cik garas esam! :D
Vakar bija pasākums par godu futbolam! Garlaicīgi... biju iedomājusies, ka būs kaut kas iespaidīgāks.... Sākumā jau bija jauku- orķestris, runas, golddigers, cheerleaders utt.. vēlāk spēlēja dažādas grupas un visapkārt bija daž ne dažādas atrakscijas... Baibiņai ar Martu vakar bija paredzēts nostrādāt vienu stundu sbiedrības labā (Te katram sportistam gada laikā jānostrādā 10h sabiedrības labā), tā nu pienāca laiks, kad viņām bija jādodas palīdzēt, tā kā es biju ar viņām tad man arī bija jāstrādā(vismaz tagad atsrādāju vienu no 10 h :D).. lai cilvēki varētu piedalīties atrakscijās viņiem biļešu kasēs bija jāpērk biļetes, viena biļete maksāja 1$.. tā nu mums bija jāstaigā apkārt un jāprasa vai cilvēki nevēlas iegūt iespēju vinnēt futbola bumbu, kuru parakstījuši futbola treneri un senjoru klase, tas maksā tikai vienu biļeti un tā nauda, kura samaksāta par biļeti nonāks sportistu aprūpes vajadzībām... brīžiem bija stulbi ja kāds atteica, bet mēs izdomājām aktiku- jāiet pie tiem cilvēkiem, kuriem ir čipa ar biļetēm vai ģimenēm, kurām ir dēli! Iedarbojās :D Bija nogurdinoši, stundas laikā savācām aptuveni 20 biļetes!
Ahh.. un protams satikām manu kaimiņu..tāda sajūta, ka viņš novēro visu laiku un vienmēr pamanās būt tur kur esam mēs un uzsākt sarunu, un tēlot, ka baigi labi pārzin Eiropu, šoreiz piesējās Martai, viņa ir no Polijas, mēģināja izcelties ar savām zināšanām, bet par brīnumu- atkal izgāzās! :D Sāk jau krist uz nerviem, nākamajās reizēs būs uzreiz jāmēģina atkratīties, jo besī beztēmīgas un neveiklas sarunas :D
Šodien ejam uz futbola spēli, pirms futbola spēles būs komandas pusdienas.. apkārt cilvēki, kuri ies uz futbola spēli, jau no pl. 12:00 autostāvvietu laukumos sāk taiīt teltis un gatavot bārbekjū- iesildīties :D Tad jau redzēs, kāda būs spēle! :)

Bučas, ja kaut ko būšu piemirsīšu uzrakstišu nākamajā reizē!

Ceru, ka ir pietiekami gari! :)

P.S.
Tēti, es tā paskatījos zālē, kā tur izremontēts utt... un man ir tāda pati slimība kā tev- ieraugu katru sīkumu, ka nerūpīgi sataisīts.. un vienmēr nodomāju- ja tētis redzētu, ka viņa strādnieki kko tādu satrādājuši! tad labāk nedomāt,ko tētis teiktu :D

Lbi viss čau- jāiet izņemt veļa no žāvētāja un jāiet pusdienās ;)